Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šļākties
šļākties parasti 3. pers., šļācas, pag. šļācās; refl.
Strauji virzīties (parasti par šķidru vielu, tās kopumu).
PiemēriŪdens šļācas no krāna.
Avoti: 7-2. sējums