šļūciens
šļūciens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → šļūkt1.
Piemēri«Pieņemts!» atskanēja no visām pusēm, un bija dzirdami arī piekrītoši kāju šļūcieni.
2.Vienreizēja paveikta darbība → šļūkt2.
PiemēriCeļgalos saliektās kājas taisīja dīvainus šļūcienus un gluži negaidītus palēcienus.
3.Vienreizēja paveikta darbība → šļūkt3.
Avoti: 7-2. sējums