šaubīgs
šaubīgs -ais; s. -a, -ā
šaubīgi apst.
1.Tāds, kas šaubās, tāds, kas nav pārliecināts, stingrs savos uzskatos, tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši, Šauboties.
Piemēri..kāds Jancis labs! Lai gan tāds neticīgs un šaubīgs par viņa - Mārča spējām.
- ..kāds Jancis labs! Lai gan tāds neticīgs un šaubīgs par viņa - Mārča spējām.
- Pieci rubļi zemnieka cilvēkam branga nauda, ar to barons bija domājis kādu šaubīgāku piedabūt, lai tas ar savu priekšzīmi pamudinātu arī citus.
- Amālija: Agrāk viņš [tēvs] bij kā tērauds: varēja nākt kas nākdams, viņš neliecās... Nu viņš kļuvis mīksts un pielaidīgs, un šaubīgs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šaubas.
PiemēriŠaubīgs prāts.
- Šaubīgs prāts.
- ..Marčs tūliņ pēc pirmiem diviem drošiem soļiem sāka iet ļoti šaubīgi.. Reiz viņš palika pat stāvot un paskatījās it kā izsamisis apkārt.
- ..viens steidzīgi lika soļus, otrs - rāmi, apdomīgi, trešais - šaubīgi, kā pārdomādams, vai izvēlētais virziens ir pareizs..
2.Tāds, kas (kādā) izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
PiemēriŠaubīga persona.
- Šaubīga persona.
- Šaubīga izskata vīrietis.
- Šaubīga reputācija.
- Cilvēks ar šaubīgu pagātni.
- Kinoteātra priekšā te parādījās, te atkal uz brīdi nozuda šaubīgi tipi, kas nemaz negatavojās iet iekšā.
- Dimants: Brālis. Dvīņubrālis. Šaubīgi subjekti kā viens, tā otrs. No viņiem jāturas pa gabalu.
- «..kāpēc, kāpēc man vajadzēja līst tik šaubīgā un nedrošā pasākumā!»
- Bet laiks rādījās šaubīgs, sinoptiķi deva pretrunīgas prognozes.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šaubas, arī neuzticība, aizdomas.
PiemēriMācītājs šaubīgi uzlūkoja Jāni..
- Mācītājs šaubīgi uzlūkoja Jāni..
- Pie mana galda sēž tas spēkavīrs, tas Ticamais, Kā piesta smags un aizdomīgs turklāt, Viņš šķielē šaubīgi uz pavārnīcu..
Avoti: 7-2. sējums