špricēt
špricēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Šļircināt.
PiemēriEs izrakstīšu vajadzīgās zāles, un māsiņa no jūsu rajona poliklīnikas nāks tās špricēt.
1.1.intrans.
PiemēriIta stāsta, ka bērnībā, rotaļājoties ar lellēm, viņa vienmēr nodarbojusies ar ārstēšanu - špricējusi, pārsējusi...
Avoti: 7-2. sējums