švīkot
švīkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Švīkāt1.
PiemēriUlpe savaldījās, paņēma pildspalvu un, to izmēģinādams, švīkoja papīru.
- Ulpe savaldījās, paņēma pildspalvu un, to izmēģinādams, švīkoja papīru.
- pārn. Sākumā Kaspars tikai skatījās, kā lietus švīko gaisu..
2.Švīkāt2.
PiemēriŠvīkot kājas pa ietvi.
- Švīkot kājas pa ietvi.
2.1.intrans.
PiemēriAgri no rīta.. Tramvaji švīko un motori krakšķ.
- Agri no rīta.. Tramvaji švīko un motori krakšķ.
- Putenis ir nikns. Griež debesis un zemi kopā. Skaļi švīko lielceļmalas kailajās gobās un bērzos. Un aurē laukā.
Avoti: 7-2. sējums