Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
švīkot
švīkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Švīkāt1.
PiemēriUlpe savaldījās, paņēma pildspalvu un, to izmēģinādams, švīkoja papīru.
2.Švīkāt2.
PiemēriŠvīkot kājas pa ietvi.
2.1.intrans.
PiemēriAgri no rīta.. Tramvaji švīko un motori krakšķ.
Avoti: 7-2. sējums