Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
žūksnis
žūksnis -šņa, v.
1.Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
Piemēri«Vislabāk tev vajadzētu palūkot kādu jaunāku atraitni, kurai pašai savas mājas vai lielāks žūksnis naudas.»
  • «Vislabāk tev vajadzētu palūkot kādu jaunāku atraitni, kurai pašai savas mājas vai lielāks žūksnis naudas.»
  • ..iesteidzās spiestuves zēns ar pirmo žūksni sleju korektoram.
  • «Tavam tēvam draudot bankrots, un es solītās pūra naudas vietā saņemšot žūksni izpildrakstu.»
1.1.Samērā liels (parasti kā plāna) kopums.
Piemēri..tētis iedeva žūksni pašaudzētās tabakas..
  • ..tētis iedeva žūksni pašaudzētās tabakas..
  • Pienāca arī meitene, piespiedusi pie krūtīm veselu žūksni spoži sarkanu kļavas lapu.
  • «Klau, kā [sivēni] kviec un urkšķ..» Tādā reizē Valts gatavs mesties uz aploku ar balandu klēpi vai vīķauzu žūksni.
Avoti: 8. sējums