žilbs
žilbs -ais; s. -a, -ā
žilbi apst.
Žilbīgs, arī žilbinošs.
PiemēriTā Augustam ritēja diena aiz dienas, dažnedažādas, kādas jau tās varēja būt te jūras tuvumā, bākas žilbās gaismas naktī apsargātas.
- Tā Augustam ritēja diena aiz dienas, dažnedažādas, kādas jau tās varēja būt te jūras tuvumā, bākas žilbās gaismas naktī apsargātas.
- Žilba pusdienas saule, baltie namiņi.., plašais ezers ar saliņām, - iebraucējam [Dagdā] liekas, ka tas nokļuvis kaut kur dienvidos.
- Satumsušas bija biedru sejas - varbūt tikai tā izlikās uz žilbi baltā sniega un ugunssārtā apvāršņa fona.
- pārn. Katrs Ritas vārds tam likās pārsteidzošs un žilbs.
- pārn. Vēl arvien mēs jūtamies it kā mazliet vīlušies, ja mūzika sniedz tikai formas spēli, žilbu rotaļu..
Avoti: 8. sējums