Paplašinātā meklēšana
Meklējam apvainot.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (32):
- (Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) (Ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko).
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt.
- aiztikt Ar runu, valodu nedot mieru, arī apvainot. Aizskart.
- izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
- apcirsties Ātri apvainoties. Iespītēties. Iecirsties.
- Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nogalinot vai ievainojot apvainotāju.
- Nomazgāt ar asinīm (negodu, apvainojumu u. tml.) Atriebt vai atriebties, nonāvējot vai ievainojot apvainotāju.
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- apvainots Cilvēks, kuru apvaino, kurš ir apvainots.
- apvainots Divd. --> apvainot.
- apvainoties Justies apvainotam (1), izjust apvainojumu.
- uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties. Piepūsties (3).
- piepūsties Kļūt dusmīgam; arī apvainoties.
- ķengāt Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu). Paļāt, pulgot.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- Ņemt ļaunā (arī par ļaunu) Nebūt mierā, nesamierināties (ar ko), arī apvainoties, dusmoties (par ko).
- apņirgt Ņirdzīgi izsmeļot, vērsties pret kādu, apvainot kādu.
- Nomētāt akmeņiem Publiski apvainot, arī nomelnot.
- Nomētāt akmeņiem Publiski apvainot, arī nomelnot.
- Uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- Uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (Uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- sapūsties Saskaisties. Arī apvainoties.
- Mest dubļus (uz kādu) Smagi, nepatiesi apvainot. Ķengāt.
- Uzmest degunu Spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. Nepamatoti apvainoties.
- Uzmest degunu Spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko. Nepamatoti apvainoties.
- smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu. Lamu vārds.
- aizstāvēt Vēršoties pret izteiktajiem apvainojumiem, pārmetumiem u. tml., citu priekšā atzīt (kādu) par nepatiesi apvainotu. Aizsargāt.
apvainot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV