Paplašinātā meklēšana
Meklējam krītot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (30):
- aizkūleņot Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī. Pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
- piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
- piekaisīt Būt par cēloni tam, ka, birstot, krītot (kam).
- uztvert Būt tādam, kurā (kas) tiek satverts, aizturēts u. tml., (tam) krītot, plūstot u. tml.
- reflekss Gaismas atstarojams, atspīdums, atspulgs (uz kā virsmas). Krāsas nianse, kas rodas, uz priekšmeta krītot gaismai, kura atstarota no kā virsmas.
- izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
- papeldēties Iekrītot ūdeni, samērcēties.
- izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
- nokrītot Krītot un pabeigt krītot.
- Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
- Brīvās krišanas paātrinājums Kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim krītot uz zemi no neliela augstuma vakuumā.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- kūlenis Nevienādā gaitā, klūpot, krītot, parasti steigā (iet, skriet u. tml.).
- pakūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, pavirzīties.
- kūleņot Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties.
- kūleņoties Nevienādā gaitā, krītot un ceļoties, virzīties. Kūleņot (2).
- meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
- iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
- krītojums Paveikta darbība, rezultāts --> krītot (1).
- žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
- žvākstēt Radīt samērā skaļu, dobju troksni (parasti par smagiem priekšmetiem, tiem krītot, atsitoties pret ko). Atskanēt šādam troksnim.
- pārvelties Refl. --> pārvelt (1). Gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pajukt Sadalīties sastāvdaļās, izjukt uz visām pusēm (par priekšmetu kopumu, piemēram, tiem nokrītot, apgāžoties).
- Tieši tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu.
- Taisni tā Saka, piekrītot kāda (parasti militāra priekšnieka) izteikumam, apstiprinot tā patiesumu. Tieši tā.
- izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu). Sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
- laisties Slīdot, arī krītot virzīties (lejup) - par priekšmetiem.
- apspīdēt Spīdot izstarot gaismu (pār ko) — par gaismas avotu. Apgaismot, krītot (uz ko) — par gaismu.
- uzlaist Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
krītot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV