Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizbultēt
aizbultēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus). imperf. Bultēt ciet.
PiemēriAizbultēt vārtus.
Avoti: 1. sējums