aizgrūt
aizgrūt parasti 3. pers., -grūst, pag. -gruva; intrans.
1.Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. imperf. Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
PiemēriBedre aizgruva.
2.Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
PiemēriAkmeņi aizgruva alai priekšā.
Avoti: 1. sējums