aizjūgs
aizjūgs -a, v.
1.Piederumu kopums braucamā dzīvnieka iejūgšanai. Iejūgs.
PiemēriUz vienas rokas [saimnieks] nesa sakas un citus aizjūga piederumus..
- Uz vienas rokas [saimnieks] nesa sakas un citus aizjūga piederumus..
2.pareti Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml. Pajūgs.
PiemēriPie istabas durvīm tika.. aizjūgs uz pēdām apturēts.
- Pie istabas durvīm tika.. aizjūgs uz pēdām apturēts.
- Mans tēvs - mednieks jau laikus, kamēr vēl pa tundru varēja pārvietoties ar suņu aizjūgu, devās uz savu attālo mednieka būdu.
- Pirmie braucēji panāk mazo ceļa vīru. Aizdrāžas garām viens, aizlaižas garām otrs aizjūgs.
Avoti: 1. sējums