aizkustinājums
aizkustinājums -a, v.; parasti vsk.
Pārdzīvojums, ko izraisa negaidīts prieks, citu cilvēku līdzjūtība, simpātijas u. tml. Saviļņojums.
PiemēriJust aizkustinājumu.
- Just aizkustinājumu.
- Neizrādīt savu aizkustinājumu.
- Aizkustinājuma asaras.
- ..bija taču dzirdēts, ka laba, spēcīga mūzika saviļņojot klausītājus līdz asarām. Tik sentimentāli viņi [viesi], protams, nekļuva, bija pilnīgi diezgan, ja ar skumju sejas izteiksmi apliecināja savu aizkustinājumu.
- Un pēkšņi viss aizkustinājums un ar varu aizturētais šķiršanās žēlums izlauzās nevaldāmos asaru plūdos.
- Rakstnieku galvenokārt interesē nabadzīgo cilvēku likteņi, par kuriem viņš stāsta ar dziļu aizkustinājumu.
Avoti: 1. sējums