aizkvēloties
aizkvēloties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Iesākt kvēlot (par gaismas avotu). Īsu brīdi kvēlot. biežāk Iekvēloties.
PiemēriDūmu mākonītis noplaka; bet nu arī virsējo sprunguļu.. gali atkal aizkvēlojās.
1.1.Par ko apgaismotu.
Piemēri..augstu gaisā šāvās ugunīgas [liesmu] strūklas. Tās traucās līdz debesīm, kuras gulās zemu tumšajā rudens nakti. Biezie un ātri skrejošie mākoņi sārti aizkvēlojās un atplaiksnīja baigā atspīdumā.
1.2.pārn. Izraisīties (par spēcīgām jutām).
PiemēriEduards Veidenbaums.. pavērās apkārt ielāgot šīs nemiernieku sejas, kurās spēji aizkvēlojies ilgi krājies naids pret šo pilsētu..
Avoti: 1. sējums