Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizmēzt
aizmēzt -mēžu, -mēz, -mēž, pag. -mēzu; trans.
1.Mēžot aizvākt, aizslaucīt (mēslus, gružus, netīrumus). imperf. Mēzt prom.
PiemēriAizmēzt mēslus no kūtsdurvīm.
  • Aizmēzt mēslus no kūtsdurvīm.
  • Vecāks vīrs ar grābekli aizmēž pērnā gada atliekas - lapas..
1.1.pārn. Iznīcināt, novērst (parasti parādības sabiedrībā).
Piemēri..krājās revolucionārie spēki, lai aizmēztu veco dzīves iekārtu.
  • ..krājās revolucionārie spēki, lai aizmēztu veco dzīves iekārtu.
  • 1917. gada februāra revolūcija aizmēza cara patvaldību..
Avoti: 1. sējums