aizprāts
aizprāts -a, v.; parasti vsk.; reti
Tas, kas nav ar prātu aptverams, nav izprotams.
PiemēriStundām es raudzījos šai gleznā. Miers, aizprāta miers kā nebūtībā. Tiešām, vai tas dzīvam cilvēkam sasniedzams?
- Stundām es raudzījos šai gleznā. Miers, aizprāta miers kā nebūtībā. Tiešām, vai tas dzīvam cilvēkam sasniedzams?
- ..iedomu [sievietei] pilna galva, vairāk par tādām aizprāta lietām vien runāja.
Avoti: 1. sējums