aizstāvēties
aizstāvēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.
1.Pretoties uzbrukumam. Aizsargāties.
PiemēriNe vienreiz vien zemnieks.. bija spiests.. pārkait izkapti un dakšas par kara ieroci, lai aizstāvētos pret laupītāju bandām..
1.1.Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem. Enerģiski pretoties.
PiemēriPašam prast aizstāvēties, lūk, ko vajadzēja...Ja dūre vēl par vieglu, - ar zobiem, ar lokanību, izmaņu un viltību.
2.Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus. Attaisnoties.
Piemēri.."tu esot bijis rupjš pret mācītāju." - "Nemaz ne," aizstāvas zēns. "Es tikai viņam teicu, ka viņš vai nu maldās, jeb [vai] melo."
2.1.Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus vai mīkstināt savu vainu.
PiemēriApsūdzētais aizstāvējās.
Avoti: 1. sējums