aiztraucēt
aiztraucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; reti
1.Iztraucējot aizbaidīt, aizdzīt.
PiemēriAiztraucēt zagļus.
- Aiztraucēt zagļus.
- pārn. Laikam ar visu lielo nogurumu Ilgai miegs nav bijis nekāds cietais. Viņa pamoslas, nezina, cik ilgi gulējusi.. Ilga brīdi guļ un pūlas izdomai, kas viņai tik pamatīgi aiztraucējis miegu.
2.Iztraucēt.
PiemēriNāvi nedrīkstēja aizbiedēt.. tāds aiztraucēts mirējs lād dažkārt varēja mocīties nedēļām ilgi.
- Nāvi nedrīkstēja aizbiedēt.. tāds aiztraucēts mirējs lād dažkārt varēja mocīties nedēļām ilgi.
Avoti: 1. sējums