Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizvēdīt
aizvēdīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; trans.; reti
Ar vieglu pūsmu aizvirzīt prom.
PiemēriProtams, laiks aizvēdījis no atmiņas daudz sīkumu.
Avoti: 1. sējums