Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizvīt
aizvīt -viju, -vij, -vij, pag. -viju; trans.
1.pareti Iesākt vīt. Novīt (līdz zināmai vietai).
PiemēriPagalmā mētājās aizvīti, nepabeigti pinekļi.
2.Vijot nostiprināt tā, lai neraisās vajā. Vijot aizdarīt.
PiemēriPātagas gals aizvīts ciet.
Avoti: 1. sējums