Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apbūbēt
apbūbēt parasti 3. pers., -būb, pag. -būbēja; intrans.
Pārklāties ar plānu pelējuma kārtiņu (piemēram, par pienu).
PiemēriPiens jau apbūbējis.
Avoti: 1. sējums