apmaldīties
apmaldīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot). Pazaudēt ceļu.
PiemēriMežā viegli apmaldīties.
- Mežā viegli apmaldīties.
- Apmaldīties ogojot.
- Viens mežinieks bij apmaldījies putenī un nevarēja vairs atrast ceļu..
- Laidzans: Jūtos kā zēna gados, kad bez mātes ziņas aizskrēju uz mežu un apmaldījos. Visu dienu klīdu piekusis, izsalcis un izmisis..
- ..dažos gados [celtnieki] sacēluši tik daudz māju, ka tu, cilvēks, pats savā vecajā Ventspilī apmaldīsies.
1.1.pārn. Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
Piemēri..[Robežnieks] nopūlas kaut ko saprast visā tajā kņadā [mītiņā]. Bet skats apmaldās, un ausīs dūc neatšķirama, nesaprotama dūkoņa.
- ..[Robežnieks] nopūlas kaut ko saprast visā tajā kņadā [mītiņā]. Bet skats apmaldās, un ausīs dūc neatšķirama, nesaprotama dūkoņa.
1.2.pārn. Nespēt orientēties.
PiemēriSākas laivas salikšana. Pa ziemu visas instrukcijas pazaudētas, un abi [tūristi] ar šausmām atzīst, ka visā šai detaļu jūklī pagalam apmaldījušies un nekā nevar saprast.., kas darāms vispirms un kas pēc tam.
- Sākas laivas salikšana. Pa ziemu visas instrukcijas pazaudētas, un abi [tūristi] ar šausmām atzīst, ka visā šai detaļu jūklī pagalam apmaldījušies un nekā nevar saprast.., kas darāms vispirms un kas pēc tam.
- Pat visgrūtākajā brīdī, kad uzmācas izmisums, dzejnieks nezaudē skaidru skatienu, neapmaldās raibu raibajā Ikdienas jūklī..
Avoti: 1. sējums