apķīlāt
apķīlāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Paņemt (ko) par ķīlu.
PiemēriOskars paredzēja, ka bez sekām šis nedarbs [stacijas bufetē] nepaliks. Labi, ka dabūja aizbraukt ar vadiem, citādi tos varēja apķīlāt, un par zveju tad nebūtu ko domāt.
1.1.Sodīt (cilvēku), paņemot (ko) par ķīlu.
PiemēriApķīlāt malu mednieku.
2.Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
PiemēriApķīlāt visu mantu.
Avoti: 1. sējums