atdusēt
atdusēt -dusu, -dusi, -dus, pag. -dusēju; intrans.; novec.
Atdusēties.
PiemēriAntiņš: Nu, atlikšos, atdusēšu drusku..
- Antiņš: Nu, atlikšos, atdusēšu drusku..
- Un mazās, apaļās.. rokas.. tik vientuļas tās pēc darba atdus klēpī.
- pārn. Kad jau debesīs atdus Rudens mākonis grūts, - Gribas panākt tos gadus, Kas aiz apvāršņa zūd.
Avoti: 1. sējums