Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atgainīt
atgainīt
-u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.
Gainot panākt, ka atvirzās nost.
imperf.
Gainīt nost. Atgaiņāt.
Piemēri
Atgainīt suni.
Piemēri
Atgainīt suni.
Atgainīt mušas.
Atgainīt odus.
Atgainīt zostēviņu.
«Tāda veca radiniece viņam klāt [piedzīvo] - to rudenī ar rungu nevarēja no dārziem atgainīt.»
1.1.
pārn.
Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
Piemēri
Atgainīt Šaubas.
Piemēri
Atgainīt Šaubas.
Atgainīt miegu.
«Vai viņa [māte] nesāk jukt prātā?» Mirdza izbijās, bet tūlīt atgainīja šo pēkšņo domu. Viņa ir nogurusi, vairāk nekas.
..bija uzmākušies vēlēšanās atmest visam ar roku, bet zēns tūdaļ īgni atgainīja šīs domas kā uzmācīgas mušas.
Avoti:
1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
atēsties
atēvelēt
atgādāt
atgadījums
atgādinājums
atgādināt
atgadīties
atgainīt
atgainīties
atgaiņāt
atgaiņāties
atgaisma
atganīt
atganīties
atgavilēt
Tēzaurs
atgainīt
MLVV
atgainīt