atkausēt
atkausēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Sildot, kausējot panākt, ka atkūst.
PiemēriNepareizi atlaidināta gaļa zaudē daudz sulas - tā jāatkausē lēni.
- Nepareizi atlaidināta gaļa zaudē daudz sulas - tā jāatkausē lēni.
- pārn. Kirgīzijas mazā lakstīgala, Tu gan laikam spētu atkausēt Kādu sirdi, kurā ziemai nava gala..
2.Kausējot dabūt nost (no kā).
PiemēriAtkausēt ledu no loga.
- Atkausēt ledu no loga.
- Pirmā pavasara saule atkausējusi sniegu kāpas nogāzē.
- Rūts augšējā stūrī Gusts, dvašu pūzdams, atkausēja biezo, nosarmojušo ledu un.. skatījās laukā.
2.1.Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu.
PiemēriAtkausēt aizsalušo ūdensvadu.
- Atkausēt aizsalušo ūdensvadu.
- ..[loga] stikli bija pārklāti ar biezu ledus kārtu. Juris gan pūta siltu elpu virsū un atkausēja apaļu laukumiņu, bet drīz tas aizsala atkal.
Avoti: 1. sējums