atplēst
atplēst -plēšu, -plēs, -plēš, pag. -plēsu; trans.
1.Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji).
1.1.imperf. Plēst nost. Atraut.
PiemēriAtplēst kokam mizu.
- Atplēst kokam mizu.
- Atplēst zābakam zoli.
- Cepures viena auss [zēnam] bija atplēsta līdz pakausim un nokārās uz pleca..
- Tie [ēveļzobi] atplēš no sāniem vēl neatgrieztu skaidu..
2.Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu).
2.1.imperf. Plēst vaļā.
PiemēriAtplēst aploksni.
- Atplēst aploksni.
- ..Ernests nevērīgi uzmeta uz galda mazu sainīti, atplēsa brūno ietinamo papīru..
- ..viņa ātri atplēsa vēstuli un izņēma nelielo papīra lapu..
- ..Anneles tēvs saka rāmi: «Vai pumpurs uzziedēs, ja tu viņu atplēsīsi ar varu..»
Avoti: 1. sējums