atstreipuļot
atstreipuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Streipuļojot atvirzīties šurp. imperf. Streipuļot šurp. Streipuļojot atvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtstreipuļot līdz vārtiem.
- Atstreipuļot līdz vārtiem.
- Kā pa murgiem viņa atstreipuļoja līdz kurpnieka Salmiņa mājai. Pagrabinājās pie durvīm un saļima.
2.Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtstreipuļot nost no sienas.
- Atstreipuļot nost no sienas.
- ..slepus iegrūda savai draudzenei sānos tādu dunku, ka tā atstreipuļoja nost..
- ..Leinasars sagrāba Šiliņu pie rīkles. Tas izrāvās un atstreipuļoja soli atpakaļ.
Avoti: 1. sējums