Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atvēcināties
atvēcināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Vēcinoties aizdzīt, atgainīt.
PiemēriMušas.. nekoda, govis tikai tāpēc laiski atvēcinājās, ka aste tādēļ bij un pavisam mierā turēt likās nepieklājīgi.
  • Mušas.. nekoda, govis tikai tāpēc laiski atvēcinājās, ka aste tādēļ bij un pavisam mierā turēt likās nepieklājīgi.
1.1.Vēcinoties atvairīties.
Piemēri«Kas bij, Virpulien, brauc līdzi, izvizināsim kā lielmāti!» Virpuliene smiedamās atvēcinājās abām rokām: «Ūja, ūja! ko es, viena veca sieva, ar diviem tādiem resgaļiem!»
  • «Kas bij, Virpulien, brauc līdzi, izvizināsim kā lielmāti!» Virpuliene smiedamās atvēcinājās abām rokām: «Ūja, ūja! ko es, viena veca sieva, ar diviem tādiem resgaļiem!»
Avoti: 1. sējums