atvēdīt
atvēdīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; pareti
1.trans. Ar vieglu pūsmu atvirzīt šurp. imperf. Vēdīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriIztraucēts putns nošvīkstēja jaunajos bērziņos, viegli sakustinādams zarus un atvēdīdams šurp smaržu vilni.
2.intrans. Atplūst (parasti par smaržām, gaisa strāvām).
PiemēriAtvēdīja ziedu smarža.
Avoti: 1. sējums