atšķirties
atšķirties -šķiros, -šķiries, -šķiras, pag. -šķīros; refl.
1.Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
PiemēriGovs atšķīrās no ganāmpulka.
- Govs atšķīrās no ganāmpulka.
- Pat dažu soļu attālumā nevarēja neko saredzēt. Vīri cieši turējās viens pie otra, lai neatšķirtos un nepazustu.
- Bet viens no viņiem [jūrniekiem] atšķīries iegriezās mazā pilsētas nomales šķērsieliņā.
2.Būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita). Nebūt līdzīgam (citiem).
PiemēriMaz atšķirties.
- Maz atšķirties.
- Atšķirties pēc krāsas.
- Atšķirties pēc lieluma un formas.
- Atšķirties pēc izskata.
- Viņi [zēni] atšķiras ne tikai augumā. Mazais Andris stundās parasti atbild labi un teicami, bet lielais - reizēm pat ļoti vāji.
- Minerāli atšķiras cits no cita pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām (krāsas, cietības, spīduma, kristālu formas utt.).
- Mūsdienu jūras zvejnieka darbs krasi atšķiras no tā, kā agrāk zvejoja tēvi un tēvutēvi. Seno kārbu un burinieku vietā stājusies motorizēta flote..
2.1.Izcelties ar kādām sevišķām īpašībām, pazīmēm (starp citiem, līdzīgiem).
PiemēriAtšķirties ar krāšņu tērpu.
- Atšķirties ar krāšņu tērpu.
- Atšķirties ar labu stāju.
- Atšķirties no visiem ar izcilām dotībām.
- Latvijas brūnās govis atšķiras ar augstu ražību.
- ..no visām [ēkām] lepnāk atšķīrās dzīvojamā ēka zaļiem slēģiem un baltiem logu krustiem.
- Nav nekad bijis paaudzes, kura nebūtu sapņojusi. Mūsu [padomju] paaudze atšķiras ar to, ka prot aizstāvēt savus sapņus, aizstāvēt un cīnīties par tiem ...
3.parasti 3. pers. Refl. → atšķirt4.
Piemēri..tā [grāmata] pati atšķīrās vaļā vajadzīgajā vietā pie krāsainu dzīparu prievītes..
- ..tā [grāmata] pati atšķīrās vaļā vajadzīgajā vietā pie krāsainu dzīparu prievītes..
- pārn. Te [kalnā] bij jauna pasaule. Tā atšķīrās kā grāmata bezgala tāla un plaša..
Avoti: 1. sējums