bezcerība
bezcerība -as, s.; parasti vsk.
1.Psihisks stāvoklis, ko izraisa cerību, izredžu trūkums.
PiemēriIeslīgt bezcerībā.
1.1.Bezcerīgs stāvoklis.
PiemēriVisu jaunības laiku esmu jutusi tikai nogurumu un apnikumu... Tā bija bezcerība manā dzīvē.
1.2.ģen.: bezcerību, bezcerības, adj. nozīmē Tāds, kam raksturīgs cerību, izredžu trūkums. Tāds, kurā izpaužas cerību, izredžu trūkums.
Piemēri..dažam bezcerību dzīve aplauž spārnus..
Avoti: 2. sējums