bezjēdzīgs
bezjēdzīgs -ais; s. -a, -ā
bezjēdzīgi apst.
1.Tāds, kam nav jēgas, satura, tāds, kas nav saprotams.
PiemēriBezjēdzīgs teikums.
- Bezjēdzīgs teikums.
- Bezjēdzīgs skaņu jūklis.
- Bezjēdzīgi klaigāt.
1.1.Tāds, kam nav saprātīga, loģiska pamatojuma, nolūka.
PiemēriBezjēdzīgs rīkojums.
- Bezjēdzīgs rīkojums.
- Bezjēdzīga nostāja.
- Izturēties bezjēdzīgi.
- ..autors atjautīgi pasvītrojis ķēmīgo un bezjēdzīgo atskaišu pasaulē, kur papīros noslāpst viss, kas dzīvo, elpo..
- Garkalns nespēja nomierināties. Bija arī apnicis tā bezjēdzīgi kā apmātam klaiņot..
Avoti: 2. sējums