bezmērķīgs
bezmērķīgs -ais; s. -a, -ā
bezmērķīgi apst.
1.Tāds, kam nav (noteikta) mērķa, nolūka.
PiemēriBezmērķīga dzīve.
1.1.Nelietderīgs.
Piemēri..gaismas izkliede uz augšu virs neekonomiskiem apgaismošanas ķermeņiem ir tik liela, ka pār pilsētām naktī izveidojas milzīga uguņu blāzma... Bet tas nozīmē, ka bezmērķīgi sadeg cilvēka darbs.
Avoti: 2. sējums