bezmērķīgs
bezmērķīgs -ais; s. -a, -ā
bezmērķīgi apst.
1.Tāds, kam nav (noteikta) mērķa, nolūka.
PiemēriBezmērķīga dzīve.
- Bezmērķīga dzīve.
- Bezmērķīga klaiņošana.
- ..[aktrisei] būtu jāatbrīvojas no daudzām liekām, bezmērķīgām kustībām..
- Roberts ilgu laiku bezmērķīgi klīda pa ielām.
- Viesturs bezmērķīgi cilā pa galdu grāmatas, papīrus, spraudītes.
1.1.Nelietderīgs.
Piemēri..gaismas izkliede uz augšu virs neekonomiskiem apgaismošanas ķermeņiem ir tik liela, ka pār pilsētām naktī izveidojas milzīga uguņu blāzma... Bet tas nozīmē, ka bezmērķīgi sadeg cilvēka darbs.
- ..gaismas izkliede uz augšu virs neekonomiskiem apgaismošanas ķermeņiem ir tik liela, ka pār pilsētām naktī izveidojas milzīga uguņu blāzma... Bet tas nozīmē, ka bezmērķīgi sadeg cilvēka darbs.
Avoti: 2. sējums