bezpriecīgs
bezpriecīgs -ais; s. -a, -ā; reti
1.Bez prieka. Skumjš, bēdīgs. Bezprieka.
Piemēri«Kāpēc mana dzīve tik šaura, tik bezpriecīga, tik neizdevusies? ...»
1.1.Tāds, kas neizraisa prieku.
PiemēriVienas [mašīnas] - netīri pelēkas, bezpersoniskas un bezpriecīgas. Otras - gaiši zaļas..
Avoti: 2. sējums