blīkšķēt
blīkšķēt parasti 3. pers., blīkšķ, pag. blīkšķēja
blīkšēt parasti 3. pers., blīkš, pag. blīkšēja; intrans.; retāk
1.Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm). Atskanēt šādam troksnim.
Piemēri..durvis aizkrita blīkšķēdamas..
- ..durvis aizkrita blīkšķēdamas..
- Kaut kas novēlās uz grīdas, ka blīkšķ vien, un saplīsa.
- Blīkš, kā kad lubas sistu.
2.Radīt šāviena, sprādziena troksni. Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLielgabals blīkšķ.
- Lielgabals blīkšķ.
- Blīkšķ šāviens.
Avoti: 2. sējums