Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brāķeris
brāķeris -ra, v.; novec.
Šķirotājs.
Piemēri..linu brāķeri un svērāji par savu darbu ņēma no zemniekiem vienu podu, dažreiz arī vairāk no katra birkava linu.
Avoti: 2. sējums