brēķis
brēķis -ķa, v.; sar.; niev.
Brēkulis.
PiemēriTrīne brēc un neklausās, Visa seja viebjas; Kā nu brēķis izskatās? Tā ka gluži riebjas.
- Trīne brēc un neklausās, Visa seja viebjas; Kā nu brēķis izskatās? Tā ka gluži riebjas.
- Meitai jau bērneļu vesels pulks - četri gabali. Šis brēķis pats jaunākais, pastarītis.
Avoti: 2. sējums