burnīt
burnīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; apv.
1.Burzīt.
Piemēri«Sen jau tev teicu - beidz burnīt grāmatas! Beidz azotē glabāt!»
- «Sen jau tev teicu - beidz burnīt grāmatas! Beidz azotē glabāt!»
1.1.Ņurcīt.
Piemēri..tikmēr Garais [puisis] burna mani [zēnu] savās lielajās ķetnās, kamēr tiešām pieceļos un eju viņam līdzi.
- ..tikmēr Garais [puisis] burna mani [zēnu] savās lielajās ķetnās, kamēr tiešām pieceļos un eju viņam līdzi.
- ..kad, garām ejot, savu purnu Kaza piegrūž manai sejai klāt, Tad aiz auss to saņemdams es burnu Un kā draugu noskūpstu labprāt.
- Nedod bērnam kaķi burnīt.
Avoti: 2. sējums