burvība
burvība -as, s.
1.Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
PiemēriŠim gredzenam ir burvība. Kam viņš ir, tas var pārvērsties, par ko viņam tīk.
- Šim gredzenam ir burvība. Kam viņš ir, tas var pārvērsties, par ko viņam tīk.
- Ēdienu gatavošana viņai nepadevās... Arvien Zūze meklēja vainu burvībā. Atkal viena vai otra sābru [kaimiņu] māte bija caur skursteni nobūrusi putras katlu, un nelīdzēja ne griestos savilktie lietuvēna krusti, ne kvēpināšana..
- ..rūpēdamās par sava bērna labklājību, viņa turēja par savu īsteno pienākumu Andrejam mācīt, kādiem līdzekļiem atsargāties pret ļauniem gariem un burvībām, kas cilvēkam uzmācas.
- sal. Tas vai cits pasākums, kas savā pamatā bija racionāls, varēja likties [pirmatnējās sabiedrības] cilvēkam kā burvība.
1.1.pārn. Neparasta, dīvaina, neizprotama parādība.
Piemēri«Dienā tas [zieds] kļūst sarkans, vakarā aizveras, lai no rīta atplauktu balts. Tā taču ir neparasta pārvērtība! Tā ir burvība!» sauca Ieva.
- «Dienā tas [zieds] kļūst sarkans, vakarā aizveras, lai no rīta atplauktu balts. Tā taču ir neparasta pārvērtība! Tā ir burvība!» sauca Ieva.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neparasts skaistums. Arī valdzinājums.
PiemēriCeļš it kā veda tieši ezerā, pār kuru mēness bija uzcēlis sudrabā zibošu tiltu.. Nakts burvību pastiprināja lakstīgalu koris..
- Ceļš it kā veda tieši ezerā, pār kuru mēness bija uzcēlis sudrabā zibošu tiltu.. Nakts burvību pastiprināja lakstīgalu koris..
- Mirdza nodevās meža burvībai un aizmirsa laiku. Tikai kad saule jau bija augstu pusdienā, viņa uztrūkās un sāka iet uz mājas pusi.
- Viens [klausītājs] vismīļāk kavējas Riharda Vāgnera vareno skaņu burvībā, citam tuvāks maigais Mocarts.
Avoti: 2. sējums