bučoties
bučoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; novec.
Skūpstīties.
PiemēriAiz durvīm Vīskrelis dzirdēja čukstam, apspiesti smejamies un - jā, tiešām! - bučojamies.
- Aiz durvīm Vīskrelis dzirdēja čukstam, apspiesti smejamies un - jā, tiešām! - bučojamies.
- «..domā, ka viņi [Anita un Sārtaputns] tikai runājas? Nez kas tad tie bija, kas bučojās Bandera istabā?»
- Pret vakaru abi draugi pārnāca no kroga un pārnesa līdzi pudeli šņabja [degvīna]. Abi draugi bučojās.. iedzēra..
Avoti: 2. sējums