bēglis
bēglis -ļa, v.
bēgle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
PiemēriKara bēgļi.
- Kara bēgļi.
- Bēgļu apgāde.
- Pirmā pasaules kara laikā.. daudzi latvieši devās bēgļu gaitās..
- Žandarmi [no zemniekiem] neatkāpās ne soli, kamēr viņi nebija izbraukuši uz lielceļa un pievienojušies lielajai izdzīto bēgļu straumei.
- ..Asariņa bēglim skropstās mirdzēs, Dzimto smilti bārstot rokās.
- Rīgas latviešu iedzīvotāju skaitu [16. gadsimtā] joprojām pavairoja pilsētā ienākušie zemnieki, kas, vai nu smago klaušu dēļ, vai arī bada dzīti, atstāja savus dzimtkungus... Rīgas delegāti.. ierosināja, lai muižnieki nekavējoties pieprasa bēgļus.
2.Cilvēks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
PiemēriĶert bēgli.
- Ķert bēgli.
- Vajāt bēgļus.
- Gūstīt bēgļus.
- «Ķeriet! Neļaujiet izmukt! Ķeriet!» viņš sauca un pats, ar niknuma vairotu gribas spēku pārvarējis sitiena apdullumu, sekoja bēglim.
- Neskaidri tumsā Klints redzēja skrējām pāri pļavai divus stāvus. Vīri [vajātāji] ar ugunīm sekoja netālu aiz viņiem... Bēgļus sedza tumsa..
- ..vīrs metās bēgt, bet tanī brīdī uzrāvās kājās Skaistulis [suns], ar pāris lēcieniem bija bēglim klāt..
2.1.Cilvēks, kas slepeni atstājis savu dzīvesvietu.
PiemēriDārte bija pašā ziemas vidū.. piepeši pazudusi... kaimiņiene viņu [saimnieci] skubināja, lai jel braucot bēgli meklēt..
- Dārte bija pašā ziemas vidū.. piepeši pazudusi... kaimiņiene viņu [saimnieci] skubināja, lai jel braucot bēgli meklēt..
2.2.pareti Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
PiemēriNu iesākās [cūkas].. dzenāšana... Arī pļavā cūka vēl izskraidījās no labās uz kreiso, no kreisās uz labo pusi un miedza [skrēja] tad uz šķūni. Nabaga bēgle pēdīgi taču bija nokausēta..
- Nu iesākās [cūkas].. dzenāšana... Arī pļavā cūka vēl izskraidījās no labās uz kreiso, no kreisās uz labo pusi un miedza [skrēja] tad uz šķūni. Nabaga bēgle pēdīgi taču bija nokausēta..
Avoti: 2. sējums