bēgšus
bēgšus apst.
1.Norāda, ka darbību veic bēgot — steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
PiemēriBēgšus doties prom.
2.Savienojumā ar verba «bēgt» formām izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Bēgtin.
PiemēriBēgšus bēgt no mājas.
Avoti: 2. sējums