cienīgums
cienīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → cienīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIzturēšanās cienīgums.
- Izturēšanās cienīgums.
- ..viņš aizgāja pa nelīdzeno ietvi, pamazs, kalsns, bet liela cienīguma pilns. Kungs. Saimnieks.
Avoti: 2. sējums