Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
dižciltīgums
dižciltīgums -a, v.; parasti vsk.
1.neakt. Dižciltība1.
PiemēriLepoties ar savu dižciltīgumu.
  • Lepoties ar savu dižciltīgumu.
2.Dižciltība2.
PiemēriBezsugas kveksītis, atradenis, bet Imants nemainītu ne pret vienu citu, ne pret vilka staltumu, ne buldoga dižciltīgumu.
  • Bezsugas kveksītis, atradenis, bet Imants nemainītu ne pret vienu citu, ne pret vilka staltumu, ne buldoga dižciltīgumu.
Avoti: 2. sējums