Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
disciplinētība
disciplinētība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → disciplinēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkolēnu disciplinētība.
  • Skolēnu disciplinētība.
  • Bailes no fiziska soda var [bērnu] disciplinēt, taču šī disciplinētība nav apzināta, bet verdziska.
  • ..tūrisms attīsta biedriskumu un disciplinētību.
Avoti: 2. sējums