Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
divkosība
divkosība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAbām pretpusēm Sveķīts prata pielabināties un pelnīja ar savu divkosību.. naudu.
  • Abām pretpusēm Sveķīts prata pielabināties un pelnīja ar savu divkosību.. naudu.
  • Tā [grūtā dzīvē] cilvēkam izveidojas divas sejas - viena, kas ir viņš pats, un otra seja, ko redz citi. Kā lāsts šī divkosība māc cilvēku..
  • Klints notvēra pats sevi domu divkosībā, Īstenībā sirds dziļumos veidojās pavisam citas domas.
Avoti: 2. sējums