dižums
dižums -a, v.; parasti vsk.
1.folkl. Vispārināta īpašība → dižs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriKaut man būtu avitiņas Jel bitītes dižumā.
- Kaut man būtu avitiņas Jel bitītes dižumā.
2.folkl. Vispārināta īpašība → dižs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRadu dižums.
- Radu dižums.
3.Vispārināta īpašība → dižs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDomu dižums.
- Domu dižums.
- Pašreiz izdaru pēdējos svītrojumus savā garajā stāstā... Sports, talanta bojā ejas traģēdija, pārdomas par cilvēku sīkumu un dižumu.
Avoti: 2. sējums