Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dižs
dižs -ais; s. -a, -ā
diži (2) apst.
1.folkl. Liels.
PiemēriBandinieki rudzus sēja Diža ceļa maliņā.
2.folkl. Bagāts, varens.
PiemēriDiži radi, bajāriņi, stūma mani lejiņā. Dieviņš man roku deva, Kalniņā kāpināja.
2.1.reti Lepns.
Piemēri..ne sanāksmēs, ne sarunā vai strīdā ar biedriem Andrejs Osis nekad nebij stājies dižā pozā..
3.Izcils. Nozīmīgs.
PiemēriPagājušā gadā apritēja gadsimta ceturksnis no dižā latviešu Tautas dzejnieka Raiņa nāves.
Avoti: 2. sējums