Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ducinājums
ducinājums -a, v.; reti
1.Paveikta darbība, rezultāts → ducināt1.
PiemēriBija dzirdami dobji ducinājumi. Nevarēja saprast, vai tie ir tāli artilērijas grāvieni vai pērkons.
2.Paveikta darbība, rezultāts → ducināt2.
PiemēriMotoru ducinājums.
3.Paveikta darbība, rezultāts → ducināt3.
PiemēriZemes ducinājums.
4.Paveikta darbība, rezultāts → ducināt4.
PiemēriBungu ducinājums.
Avoti: 2. sējums